Skola un izglītība Carnikavā

Pirmās mācību iestādes Latvijas teritorijā radās 13.gs. un tās nodibināja vācu katoļu garīdznieki, kas ieradās Baltijā kopā ar krustnešiem. 1353 Sv. Pētera baznīcas pārziņā sāka darboties pirmā laicīgā skola t.s. Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). Tajā mācījās Rīgas namnieku bērni. Vidzemē jau 17.gs. 70-80. gados tika nodibinātas pirmās draudzes skolas un to galvenais uzdevums bija stiprināt luterticbas un zviedru administrācijas ietekmi, tāpēc šeit  jau 17. gs. beidzamajos 30 gados Vidzemes laukos izveidojās samērā plašs draudzes skolu tīkls.

Pirmie dati par Carnikavas iedzīvotāju izglītību atrodami jau 18. gadsimtā. No 1726. g. vizitācijas jeb draudžu pārlūkošanas protokola varam secināt, ka Carnikavas draudzē skolotājs un ķesteris ir Miše  Kans  jeb Ansis). Viņš ir gandrīz kurls, atsakās lasīt komisijai priekšā, jo burti esot par maziem. Protokolā rakstītais vēsta, ka skolā, kas mitinās Carnikavas baznīcas krogā, nav neviena bērna. Vizitācijas komisija viņu atceļ no amata kā nelabojamu pārkāpēju un uzdod muižai meklēt citu ķesteri – skolmeistaru. Jāpiebilst, ka skolotājs paralēli bijis arī labs krodzinieks, kas mūsdienu situācijā nebūtu iespējams. 

Ar laiku skolā sāka parādās arī skolnieki. 1778. g. Carnikavas draudzē ir 56 zēni, 45 meitenes, 92 vīrieši un 108 sievietes, kopā 301, kas māk lasīt. Lasīt neprot 45 zēni, 48 meitenes, 28 vīrieši un 28 sievietes, kopā 149. Interesanti, ka tajā laikā lasītprasme nebūt nenozīmēja arī rakstītprasmi. Daudzi mācījušies lasīt mājās. 
1819. g. likums Vidzemē nosacīja, ka uz katriem 1000 iedzīvotājiem jābūt vienai pagasta skolai, ko uzturēja pagasts, bet draudzē ar 2000 dvēselēm – vienai draudzes skolai. Uzraudzību pār draudzes skolām nodeva mācītājam un draudzes priekšniekam, kas bija muižnieks un varēja iecelt un atcelt draudzes skolas skolotāju. Pagasta skolā bērni bija jāsūta, sākot ar desmito dzīvības gadu, ik dienas no Mārtiņiem līdz 10. martam tik daudz ziemu, cik mācītājs nosacīja. Mācības apmērs bijis šaurs – rakstīšana, lasīšana, rēķināšana, garīgo dziesmu dziedāšana, katehisma galvas gabali. Kurss bija trīsgadīgs. Pēc 1875. g. šo kursu nedaudz paplašināja.

Pēc Carnikavas pamatskolas pārziņa J. Aļļa datiem, ap 1845. g. draudzes skola bijusi kopā ar Daugavgrīvas (Dinamindes) jeb Mangaļu draudzi. Pēc tālaika noteikumiem Carnikavas draudzei vajadzējis sūtīt skolā 2‐3 skolēnus.

Iznākot pašvaldības likumam, visur tiek dibināti pagasti. Pie sava pagasta 1866. g. tiek arī Meņģele, vēlāk - Carnikava. 1867.gada nodibina Carnikavas pagasta skolu. Sākumā skola atradās Carnikavas muižas kalpu mājā, ko vietējie carnikavieši iesauca par „Vācieša māju”.Gadu vēlāk (1868.) divstāvīgā Carnikavas pagasta skola, būvēta no tēstiem baļķiem un ar dakstiņu jumtu, ir gatava. Vienā skolas galā ir pagasta tiesas un valdes istaba. Pirmais Carnikavas pagasta skolas skolotājs bija Prelbahs no Drustiem. 

1870. g. Vidzemē ievieš valodas dekrētu – darbvedībai iestādēs jānotiek krievu valodā. Vācu valoda atļauta tikai sarakstē ar pašvaldības iestādēm. 

1874. g. carnikavieši nodibina arī savu draudzes skolu. Draudzes skolas pirmais skolotājs ir Kārlis Kļaviņš. Tā tiešām ir bijusi uzdrošināšanās, jo draudzes skola pēc likuma bija jādibina tad, ja draudzē ir 2000 dvēseļu. Kombinētajā Iļķēnu un Carnikavas draudzē tik daudz cilvēku, protams, nebija. Pagasta un draudzs skola darbojās paralēli vienā ēkā. Carnikavas skolas bija slavenas visā Vidzeme un kalpoja par paraugu citām skolām. Draudzes skolā bija veselas 2 klases, pēc tās beigšanas varēja sekmīgi nokārtojot eksāmenu, iestāties apriņķu skolā un pat ģimnazijā. 

Pēc draudzes skolas likvidēšanas pagasta skola turpināja veiksmīgi funkcionēt. Līdz pirmajām pasaules karam Carnikavas skolas piedzīvoja vairākus skolotājus - skolu vadītājus: skolas vadīja jau pieminētais Valdemārs Perlbahs, Kaspars Kopmanis, Kārlis Kļaviņš, skolotājs Ābols, Jānis Bebrs, Jēkabs Benē. 1907. gadā skolu savā pārziņā pārņem Jānis Allis, slavenais Carnikavas skolotājs, par kuru klīst daudz stāstu un leģendu. Skolotājs strādā skolā līdz pat 20. gs. 30. gadu beigām, kad dodas pelnītā atpūtā. Allis skolu uztur arī īsi pēc Pirmā pasaules kara, Neatkarības cīņu laikā, kad pēc lielinieku iebrukuma skolas ēka tiek pilnīgi izdemolēta. 

Pēc 1919. g. 8. decembrī Tautas padomē pieņemtā likuma par tautas izglītību Latvijā ievieš sešgadīgu tautskolu jeb pamatskolu. Carnikavas skola ir tikai I pakāpes pamatskola (pirmie četri mācības gadi). Lai gan trūkst mācību līdzekļu, mācības rit parastā gaitā. 1919./ 1920. g. mācības skolā netiek pārtrauktas. Skolēnu skaits ir pieaudzis līdz 27 galviņām. 1920./ 1921. mācību gadā skolā ir jau 36 skolēni.

Līdz pat 1936. gada skolnieki un skolotāji mitinājās vecajā skolas ēkā. Jauno skolu uzbūvē Siguļos.  Jaunajā skolā ir ierīkots ūdensvads un elektriskā apgaismošana. Pagastam jaunbūve izmaksā ap Ls 62000.

No 20.gadsimta 50.gadiem Carnikavā „Smiltnieku„ mājās, (pie Blusu kroga) darbojās 1.- 4.klašu pamatskola. 1974. gada 1. septembrī Carnikavas bērni iegāja jaunās skolas gaišajās telpās. Pirmā Carnikavas astoņgadīgās skolas direktore bija Velta Krauze. Mācības jaunajā skolā notika 2 valodās – krievu un latviešu, mācības vairākus gadus tika organizētas 2 maiņās. Divplūsmu skolā skolēnu skaits pārsniedza piecus simtus. Arī 30. gados būvētajā skolas ēkā padomju gados turpinājās dzīvība - 1958. gadā Carnikavas pamatskolu pārvēta par Carnikavas palīgskolu, bet 1992. gadā palīgskolu pārdēvē par Carnikavas speciālo internatskolu. 2009. gadā teritoriālās reformas rezultātā Carnikavas speciālo internātpamatskolu, kuru vēlāk pārdevēja par Piejūras internātpamatskolu, likvidējoties rajonu padomēm, Carnikavas pašvaldība saņēma "mantojumā". Šī skola īstenoja speciālās pamatizglītības, speciālo pirmsskolas un profesionālās pamatizglītības programmas, bet 2017. gadā skolēnu trūkuma dēļ tika likvidēta. Šobrīd Carnikavas pamatskolas vēsturiskajā ēkā darbojas Carnikavas pirmsskolas izglītības iestāde.  

Skolas vēsture turpinās arī šodien, tā nebeidas  - vēsturi katru dienu veido skolas iemītnieki.