Pārcēlāja māja Cēlāji

“Cēlāju” mājas ir vienas no senajām Carnikavas dzīvojamām mājām, kas atradās pāris kilometrus tālāk uz upes grīvas pusi no 2012. gadā uzbūvēta Carnikavas Novadpētniecības centra  – “Cēlāju” mājas kopijas. Kartēs un dokumentos mājas ir minētas jau “zviedru laikos” (1629. – 1721.). Māja vienlaikus bija viena no pārceltuvēm pāri Gaujai.  Līdz pat 19.gs. mājās saimniekoja Līču dzimtas pārstāvji.

“Cēlāji” bija viena no muižas rentes mājām ar apmērām 20 hektāriem zemes,  bet tikai divi hektāri no visas zemes bija aramzeme, bet pāreja – pļavas, mežs un krūmāji. Iztikai audzēja labību, kartupeļus, kā arī linus tīklu aušanai, jo mājas iemītnieki papildus pārcēlāju pienākumiem, aktīvi nodarbojušies ar zveju, bet 19. gs beigās pievērsās arī lopkopībai. Līdz pat 1950. gadu beigām “Cēlāju” mājas saimniece katru vakaru gājusi iedegt uguni netālu no Gaujas lejteces kāpās uzceltajā nelielā bākā, šādi “Cēlāju” mājas visu savu pastāvēšanas laiku bija saistīta ar jūru.

“Cēlāju” māja būvēta 1981. gadā, neskatoties uz līdzību citām Vidzemes piekrastes mājām, tai piemīt arī dažas īpatnības, kas raksturīgas tikai Carnikavai: ļoti stāvais jumts, jo zvejnieki nebūvēja blakus mājām tīklu būdas, bet pa ziemu glabāja tīklus un citus zvejas piederumus mājas bēniņos. Otrā īpatnība ir trīsdaļīgais deviņrūšu logs mājas dienvidu pusē, šāds logs nodrošināja labu saimes istabas apgaismošanu. Tas bija svarīgi, jo saimes istabā dzīvoja līdz pat desmit cilvēkiem: bez saimnieka un viņa ģimeni, kam 19. gs. beigās bija savs kambarītis, mājās dzīvoja arī vaļinieku – bezzemnieku pāris, puisis, viena vai divas meitas un gans, kopā līdz pat 10 – 12 cilvēkiem. 20. gs. 20.-30. gg. viens no Cēlāju mājas īpašniekiem – Pēteris Zaķis, tautā dēvēts par Zaķa kungu vai Cēlāju, bija Ādažu pagasta tiesas loceklis. No šīm mājām laika gaitā ir nākuši izcilie saimnieki, zvejnieki un tālbraucēji kapteiņi.

1966. gadā “Cēlāju” māja kā Vidzemes zvejnieku mājas paraugs pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur tā ir skatāma arī mūsdienās. Interesanti, ka mūsdienās Carnikavas “Cēlājiem” nākas draudzīgi sadzīvot ar ēkām no citām Vidzemes jūrmalas vietām. No Carnikavas tika pārvesta ne tikai dzīvojamā māja, bet arī pagrabs. Pagrabs nāk no “Kaķu” mājām. “Kaķi” priecē garāmgājējus arī šodien. Klēti un tīkla būdu atveda no ziemeļu kaimiņiem – Skultes pagasta, bet cūku kūtiņu – no Tūjas. Brīvdabas muzejā zvejnieka sētā ēkas izveidotas ap kopēju pagalmu un grupētas dzīvojamās mājas vienā pusē. Šāds celtņu izvietojums ir daudzās Carnikavas apkaimes zvejnieku sētās.

Avots: Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs, Izdevniecība “Zinātne”, Rīga, 1978