Carnikavas dzelzceļa stacija

1923.gadā tika veikta dzelzceļa līnijas Rīga – Rūjiena virziena izpēte un aptuveni izmaksu aprēķini. 1928.gadā valdība pieņēma lēmumu par dzelzceļa būvi un tajā pašā gadā tika sākti pirmie zemes darbi.

Satiksme līnijā tika atklāta pakāpeniski. No 1933.gada 26.oktobra vilcieni kursēja līdz Carnikavai, pa ceļam apstājoties Rīnūžos (tag. Ziemeļblāzmā), Vecāķos, Kalngalē un Garciemā. Ja Kalngalē un Garciemā pasažieru ērtībām bija uzbūvētas tikai nojumes, tad Carnikavā, tiesa gan, no lietotiem materiāliem, 1934./35.gadā tika uzbūvēta arī divstāvu stacijas ēka un noliktava.

1934.gada ziemā pabeidza Gaujas tilta būvi, pavasarī Lilastes tilta būvi, un tā paša gada 1.jūnijā tika atklāta dzelzceļa satiksme līdz Saulkrastiem, ar pieturām Gaujā (no 1936.gada 15.maija - arī Garezerā), Lilastē un Pabažos. Līnija visā garumā tika pabeigta 1937.gadā. No 1933.gada attīstījās tūrisms un rudeņos uz Carnikavu devās speciāli Nēģu vilcieni.

Carnikavas stacija un Lilastes tilts līdz mūsu dienām nav piedzīvojuši būtiskus pārveidojumus. Vācu armijas 1944.gadā saspridzinātā Gaujas tilta metāla laidumi tagadējo veidolu ieguvuši pēc tilta atjaunošanas 1950.gadā. Abi pirmie objekti ir iekļauti Latvijas industriālā mantojuma objektu sarakstā.