Dabas parks "Piejūra"

Piejūras dabas parks dibināts 1962.gadā un ir trešais vecākais dabas parks. Tas aizņem aptuveni piekto daļu no Carnikavas novada teritorijas un stiepjas no Kalngales līdz pat Lilastes upei, ietverot liedagus, kāpas un mežus. Savu stalto priežu mežu, kāpu un pludmaļu dēļ Piejūras dabas parks ir ļoti iecienīta atpūtas vieta. Dabas parka teritorija noteikta, lai pasargātu daudzus retus piejūras biotopus gan ūdenstilpēs, gan to krastos. Ummja ezerā sastopama Dortmaņa lobēlija, ezerenes un kāds ļoti īpašs biotops – peldošais ezerrieksts. Fosiliju pētījumi liecina, ka kādreiz šis augs bijis plaši izplatīts, bet tagad sastopams vairs tikai četrās ūdenstilpēs Latvijā. Garezeros, ko veido trīs šauru ezeru virkne, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas. Interesants dabas veidojums parkā ir Rožu kāpa – netālu no Kalngales. Apmēram kilometru garās kāpas virsotne ir apaugusi ar savvaļas rozēm. Kāpa noslēdzas ar “Dzīvības ieleju” – šauru un dziļu ieplaku, kurā, priežu ieskauti aug bērzi un citi lapu koki.

Piejūras dabas parka teritoriju šķērso viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Putnus vislabāk iespējams vērot Latvijas garākās upes Gaujas grīvā vai tās apkārtnes niedrājos. Šeit var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, bet rūpīgam vērotājam nereti izdodas ieraudzīt arī ūpjus un jūras ērgļus.