Gaujas ieteka jūrā

Savulaik Gauja kalpoja kā vieta jūras braucējiem, kur atpūsties no bangojošās jūras. Tāpat tā, protams, bija ir un būs laba vieta zvejniekiem, kuru mūsdienās aizvien vairāk iecienījuši arī ūdenstūristi. Līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats.

Carnikavas novada vēsturē Gauja minēta kā nozīmīga vieta jūras braucējiem. Laikā, kad lībieši Carnikavu dēvēja par „Sarnikau”, vācieši to sauca par „Koivemundi” (upes muti), izceļot Gaujas ieteku. Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpoja par būtisku peļņas avotu, īpaši nēģu zveja vairojusi bagātību kādreizējai Carnikavas muižai. Senāk pa Gauju tika pludināti koki, tādējādi tā kļuva par nozīmīgu ūdens ceļu.

Gauja ir Latvijas garākā upe (452 km), un savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz - satiekoties ar jūru pie mums Carnikavā. Gauja plašā lokā apvij Vidzemes augstieni, izceļot smilšakmens atsegumus ar alām, savukārt lejtecē tās gultne ir smilšaina, līkumi ir strauji, bet krasti – daudzviet nobrukuši. Daudz ūdeņu Gauja uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgām lietusgāzēm upes augšdaļā ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē. Gauja ir viena no retajām lielajām Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir lieliska vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību.

Ūdenstūristi iecienījuši laivošanas maršrutus pa Gauju sākt Valmierā vai Murjāņos, savukārt tos noslēgt mēs iesakām Carnikavas novadā. Mūsu novadā ir vairāki uzņēmēji, kuri nodrošina dažādas ūdenstransporta iespējas pa Gauju: kanoe un citas laivas (GaujaRD), koka laivas (Korande), laivu piestātnes un slipa pakalpojumus (Bizness, Atpūta, Sports, Carnikava), motorizētu plostu (atiešana iespējama kā no viesu nama Korande, tā laivu piestātnes) un citi.