Carnikavas nēģi

UPES NĒĢIS

Upes nēģis ir tievs, aptuveni 50cm garš ar kailu ķermeni, un tā mute ir kā piesūceknis. Atbilstoši jaunākajai sistemātikai upes nēģis pieder bezžokļaiņu Agnatha virsklases. Abpus ķermenim rindā izkārtotas 7 spraugas – žaunu atveres. Nēģim nav vēdera un krūšu spuru, un tā svars var sasniegt 250 gramus. Nēģa krāsa mugurai un sānu augšdaļai ir tumši zilganzaļa, zilganpelēka vai zaļganbrūna, bet sānu apakšdaļai un vēderam – pelēcīga, zeltaina, balta. Mugurkaula vietā ir skrimšļa veidojums – mugurstiegra jeb horda, ko sedz saistaudi. Nēģis piesūcas zivij ar piltuvveidīgo piesūcekni, ar ragvielas plātnītēm (zobiem) pārvīlē upura ādu un ievada brūcē īpašu dziedzeru izdalītu sekrētu, kas neļauj sarecēt laupījuma asinīm, tādējādi atvieglojot asins, ieksējo orgānu, muskuķu uzsūkšanu.  Nēģu kāpuri, kurus mēdz saukt par ņurņikiem, dzīvo, ierakušies gruntī, un upē tie pavada vidēji trīs gadus. Kāpuri tik ļoti atšķiras no pieaugušiem nēģiem, ka līdz pat 19.g.s. vidum tos uzskatīja par atsevišķu dzīvnieku sugu. Kad ņurņiki sasnieguši 8 – 15cm garumu, tie migrē uz jūru. Nēģu pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 13km diennaktī, un pētnieki novērojuši līdz pat 250km tālu šo migrāciju. Nēģi nārsto upēs no maija līdz jūnijam aptuveni 0,2m līdz 1,5m dziļumā. Tad nēģu tēviņš izveido bedrīti – ligzdu, kuru mātīte padziļina un nērš ikrus. Ar vienu mātīti nārsto viens līdz pat sešiem tēviņiem, un aptuveni divu nedēļu laikā pēc nārsta upes nēģi iet bojā.

AIZSARGĀTA ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDE

ES valstīs, īpaši Itālijā, Spānijā un Francijā ir plaši izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros, kuru galvenie uzdevumi ir: aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas; informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām; veicināt produktu ražošanas dažādību; radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO), vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktos. Produktu atzīšanas procedūra ir ilgstošs process. Kopā ir aptuveni 3000 ES Aizsargāto ģeogrāfisko norāžu (AĢN) un Aizsargāto cilmes nosaukumus (ACN) produktu).

Pēc produkta reģistrācijas kādā no pārtikas kvalitātes  shēmām, produktu receptūras tiek publicētas ES oficiālajā vēstnesī, tātad tās kļūst publiski pieejamas ikvienam. Kvalitatīvas pārtikas ražošanas attīstības pamatā ir valsts un ārvalstu investīcijas, arī fizisku un juridisku personu līdzekļu ieguldīšana kvalitatīvas pārtikas ražošanas racionālā attīstībā, ražošanas faktoru optimālu izmantošana un lauksaimnieku ienākumu atbalsts, veicinot strukturālo pasākumu attīstību. Tāpat perspektīvo tirgus nišu noteikšana kopējā tirgus ietvaros, pārtērētāju pieprasījuma veicināšana pēc kvalitatīvas pārtikas; ražošanas bāzes modernizācija, nodrošinot atšķirīgus nosacījumus ražošanas procesā un pakalpojumu saņemšanā.

Lai pārtikas produktam varētu piešķirt aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tam jābūt raksturīgam tikai šim noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem - ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanai – jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā. Piemēram, kad radās vēlēšanās kā īpašo „ģeogrāfisko” produktu ražot „Carnikavas nēģi”, tad ražotājam bija jāpierāda, ka citā vietā pasaulē šādu produkciju neražo un, ja ražo, tad tā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko izcelsmi - Carnikavu. Turklāt vienam no produkta ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanas procesiem jānoris tikai un vienīgi Carnikavā, piemēram, nēģu ieguvei.

Atšķirībā no pārtikas produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, produktiem ar cilmes vietas aizsardzību visam procesam – no izejvielas ieguves līdz iesaiņotam galaproduktam - jānotiek tikai un vienīgi šajā konkrētajā apgabalā. Turklāt produktam jāpiemīt kvalitātei vai īpašībām, ko rada galvenokārt vai vienīgi ģeogrāfiskā vide ar tās raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem. Piemēram, ja „Latgales medus” gribēs lepoties ar cilmes vietas aizsardzību, tad visām izejvielām un visiem procesiem būs jānorisinās vienīgi Latgalē. Pasaulē ir daudz piemēru: „Parmas šķiņķis”, „Fetas siers”, „Rokforas siers” u.c.

Produktiem ar garantētām tradicionālām īpatnībām sauc tos, kas tradicionāli lietoti šajā teritorijā un kuriem vismaz 30 gadu garumā ir apliecinājums par nodošanu no vienas paaudzes nākamajai. Jāteic, visā lielajā ES teritorijā to ir pavisam nedaudz – tikai ap  40 – un viens no zināmākajiem Latvijā ir „Mocarellas siers”.

CARNIKAVAS NĒĢI

Carnikavas nēģi - svaigus un ceptus nēģus želejā no Carnikavas novada pircēji tirdzniecības vietās  var viegli pazīt pēc marķējumā iekļautās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Kopš 2015.gada februāra Carnikavas nēģi ir iekļauti Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrātiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Ar norādi “Carnikavas nēģi” marķē tikai Carnikavas novadā laikā no 1.augusta līdz 1.februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos svaigos un pārstrādātos nēģus, ja tie ražot Carnikavas novadā atbilstoši specifikai. Tas palīdz ne tikai aizsargāt zīmi “Carnikavas nēģi”, bet arī patērētājam norāda uz produkta kvalitāti. Carnikavas nēģu specifika un garšas īpašības saistītas ar Carnikavas iedzīvotāju prasmēm nēģu ieguvē un pagatavošanā, kas mantotas no paaudzes paaudzē jau no 17.gs. un kuru pamatā ir roku darbs un pieredze.