Zivis Carnikavas pagasta upēs, ezeros, jūras līcī

Rīgas līča dienviddaļas, tai skaitā arī Ādažu novada Carnikavas pagasta teritorijai pieguļošās piekrastes, ihtiofaunas sastāvs būtiski mainās atkarībā no sezonas, ūdens temperatūras un dziļuma zonas. Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvas, kā arī Lilastes ezera kanāls paver iespēju daudzām saldūdens zivīm migrēt uz piekrastes ūdeņiem baroties, savukārt ceļotājzivīm – iespēju doties uz nārsta vietām.

Fizikālās, hidroloģiskās un hidroķīmiskās īpatnības ir būtiski faktori, kas nosaka vides piemērotību noteiktām zivju sugām. Salīdzinot ar citām pasaules jūrām, Baltijas jūrai kopumā un arī Rīgas jūras līcim raksturīga zema bioloģiskā daudzveidība. Baltijas jūrā sastopamas galvenokārt zemam ūdens sāļumam pielāgojušās jūras zivju sugas, ceļotājzivju sugas (nārsts notiek saldūdenī, pārējo dzīves daļu pavada jūrā vai otrādi). Piekrastē bieži sastopamas arī saldūdens zivju sugas. Rīgas līča dienviddaļas ihtiofauna ir samērā labi izpētīta. Kopš 1995. gada tiek veiktas regulāras pētnieciskās zivju uzskaites. Par šo periodu ir pieejama arī nozvejas statistika. Tomēr jāatzīst, ka zinātniskā izpēte līdz šim ir tikusi vērsta pamatā uz rūpnieciski nozīmīgām zivju sugām, tādēļ informācija par vairāku citu zivju sugu sastopamību ir nepilnīga.

Rīgas līča dienvidu piekrastē galvenokārt sastopamas tādas jūras zivju sugas kā reņģe, brētliņa, plekste, akmeņplekste, lucītis, čūskzivs, retāk četrragu buļļzivs, ziemeļu buļļzivs, jūrā nārstojošā sīga. Seklumā lielā skaitā sastopama tūbīte, mazais un parastais jūras grundulis. No saldūdens zivīm, īpaši siltūdens sezonā, masveidā sastopamas asaris Perca, zandarts, ķīsis, rauda, plicis, plaudis, trīsadatu stagars, retāk – līdaka, sudrabkarūsa, vīķe un baltais sapals.

Carnikavas pagastā esošās Gaujas lejteces daļas zivju faunas daudzveidība ir ļoti augsta. Ieskaitot arī reti vai epizodiski sastopamās zivju sugas, kopējais Gaujas lejteces ihtiofaunu veidojošo zivju sugu skaits pārsniedz 40.

GAUJĀ

Gaujas lejtece faktiski visā tās platībā ir piemērota stāvošiem vai lēni tekošiem Latvijas ūdeņiem raksturīgu zivju sugu populāciju pastāvēšanai. Zivju faunas veidošanos Gaujas lejtecē nosaka ne tikai tās raksturlielumi, bet arī savienojums ar Rīgas jūras līci, Dzirnezeru, kā arī attekām, vecupēm un citiem ūdensobjektiem. Būtiska ietekme uz Carnikavas pagastā esošās upes daļas zivju faunu ir arī augšpus Carnikavas esošajai Gaujas daļai un tās sateces baseinam. Lielākā daļa Gaujas lejtecē sastopamo zivju sugu ir sastopamas arī citos Gaujas posmos, ar Gauju savienotajos ūdensobjektos un, gada siltajos mēnešos, arī Rīgas jūras līča piekrastē. Attiecīgi Gaujas lejtece no zivju faunas izmantošanas un saglabāšanas viedokļa ir nozīmīga ne tikai kā zivju uzturēšanās vieta, bet arī kā zivju (īpaši ceļotājzivju) migrācijas ceļš.

Gaujā un ar to savienotajos ūdeņos līdz šim konstatētas šādas zivju un nēģu sugas, kas var būt sastopamas arī Gaujas lejtecē: akmeņgrauzis, asaris, ālants, ausleja, baltais sapals, deviņadatu stagars, grundulis, karpa, karūsa, kaze, lasis, līdaka, līnis, mailīte, pavīķe, pīkste, plaudis, platgalve, plicis, rauda, rudulis, salate, sams, sapals, sīga, spidiļķis, strauta nēģis, sudrabkarūsa, taimiņš (strauta forele), trīsadatu stagars, upes nēģis, vēdzele, vimba, vīķe, zandarts, ziemeļu zeltainais akmeņgrauzis un zutis.

DZIRNEZERĀ

Dzirnezers faktiski visā tā platībā ir piemērots stāvošiem un lēni tekošiem Latvijas ūdeņiem raksturīgu zivju sugu (izņemot mezotrofiem ūdeņiem raksturīgās lašveidīgās zivis) populāciju pastāvēšanai. Liela daļa konstatēto zivju sugu ir sastopamas Gaujas lejtecē un, gada siltajos mēnešos, arī Rīgas jūras līča piekrastē. Saldūdens zivju migrācijas īpatnības starp upēm, ezeriem un Rīgas jūras līča piekrasti Latvijā ir maz pētītas. Tomēr ezerā konstatētas zivju sugas un citas pazīmes liecina, ka Dzirnezera zivju fauna lielā mērā ir saistīta arī ar Rīgas jūras līča un Gaujas lejteces ihtiofaunu. Līdz Dzirnezeram ir iespējama arī anadromo ceļotājzivju nonākšana, taču piemērotu dzīvotņu trūkuma dēļ to dabiskā atražošanās šeit nenotiek.

Zivju uzskaitēs Dzirnezerā pavisam kopā konstatētas 20 sugu zivis: akmeņgrauzis, asaris, ausleja, deviņadatu stagars, karpa, karūsa, ķīsis, līdaka, līnis, pīkste, plaudis, plicis, rauda, rudulis, salate, sapals, sudrabkarūsa, spidiļķis, trīsadatu stagars un vīķe. Ezerā konstatēti arī šaurspīļu vēži.

GAREZEROS

Garezeri faktiski visā to platībā ir piemēroti stāvošiem un lēni tekošiem Latvijas ūdeņiem raksturīgu zivju sugu (izņemot mezotrofiem ūdeņiem raksturīgās lašveidīgās zivis) populāciju pastāvēšanai. Taču, līdzīgi kā citos diseitrofos ezeros, Garezeru zivju faunas daudzveidība un zivju produktivitāte ir salīdzinoši neliela. 20. gs. septiņdesmitajos gados un, iespējams, arī vēlāk ezeros ir  konstatēta zivju slāpšana. Līdz Garezeriem ir iespējama arī anadromo ceļotājzivju nonākšana, taču piemērotu dzīvotņu trūkuma dēļ ceļotājzivju atražošanās Garzeros nenotiek.

Garezeros veiktajās zivju uzskaitēs pavisam kopā konstatētas astoņu sugu zivis: asaris, karūsa, ķīsis, līdaka, līnis, plaudis, rauda un rudulis. Ir pieejama informācija arī par vīķu konstatēšanu Garezeros. Par pēdējos gados veiktu vērā ņemama apjoma zivju ielaišanu informācija nav atrodama.

RESURSU ATJAUNOŠANA

Gaujas lejtecē regulāri tiek veikt arī zivju krājumu papildināšana. Pēdējo desmitgažu laikā šeit ir regulāri veikta sīgu, lašu un taimiņu un upes nēģu ielaišana. Latvijas zuša krājumu pārvaldības plāna ietvaros Gaujas lejtecē veikta arī stikla zušu ielaišana. Dzirnezera zivju faunas un tās izmantošanas novērtēšanai izmantoti nozvejas statistikas dati, informācija par ezerā veikto zivju uzskaišu rezultātiem un ezera zivju resursu papildināšanu, kā arī cita pieejamā informācija. 20. gs. astoņdesmitajos gados kādā no Garezeriem (precīza informācija nav zināma) ir ielaistas karūsas. Kopš 2013.gada Gaujā ik gadu ielaiž aptuveni 12 miljonus nēģu kāpuru.