Zvejas vēsture

Zveja vienmēr bija viens no svarīgākiem Carnikaviešu iztikas veidiem. Pateicoties Gaujas un jūras tuvumam, šeit bija izturīgu zvejnieku dzimtene. Tradicionāli šeit zvejoja nēģus, lašus, taimiņus, vimbas, sīgas, zandartus, reņģes, butes, brētliņas, zušus, lučus u.c. Carnikavā bija zināmi vairāki zvejas veidi: lašu zveja jūrā ar vadiem, zušu zveja ar āķiem, ezera zveja ziemā, nēģu zveja ar slotiņām, ledus reņģu zveja un, protams, nēģu un lašu zveju ar tačiem. Eksistēja arī dažādi zvejas tīklu veidi: velkamie, metamie kurvji un bogari. Tīklus vietējie zvejnieki auda no mājās vērptiem liniem, vēlāk pirka fabrikas kokvilnas diegus un tikai 20. gs. sākumā sāka izmantot gatavos tīklu linumus. Tīklus zvejnieki lāpīja paši, arī šodien Carnikavas zvejnieki māk lāpīt savus tīklus un māca arodu arī jauniņiem.

Viens no Carnikavas simboliem ir nēģu (jeb kā to sauca vietējie – zuteņu) un lašu ķeršanas pasīvais rīks ir tacis. Nēģu zveja sākās no jūlija beigām, nēģus Carnikavā zvejoja jau Livonijas valsts laikā.

Carnikavā pastāvēja arī sava zvejas māja. Ir ziņas, ka jau 19. gs. eksistēja ēka ar zivju audzētavu pagrabā, no veciem laikiem eksistēja nēģu ceptuve. Modernu zvejas māju ar ceptuvēm, noliktavām, skatu torni un sarīkojuma zāli sāka celt 1933. gadā. Ražošana paplašinājās arī kolhoza laikā. Šajā ēkā noritēja arī Nēģu degustācijas un ekskursijas, uz šejieni jau 20.gs. 30. gados brauca speciālie Nēģu vilcieni.

Otrā pasaules kara liekā vietējie zvejnieki bija aizsargāti ar t.s. “bruņām”. Zivis vienmēr bija stratēģiski svarīgs produkts, tāpēc zvejniekus kā svarīgākus provīzijas sagādniekus iesauca armijā vienus no pēdējiem. Arī pēc kara neskatoties uz smagiem padomju laikiem un represijām zvejnieku dzīve un arods turpināja attīstīties. 1945.g. no kādiem 50 zvejniekiem nokomplektēja divas motorlaivu brigādes (”Laimdotas” un ”Imantas”), un vienu saldūdens zvejas brigādi, kuriem kopā sadala 800 centneru nozvejas plānu ceturksnī. Plāni auga ar katru gadu un 70.gados, bet Carnikavas zvejnieki centušies izdzīvot visos laikos, tāpēc  1971.g. kolhoza ieņēmumi sasniedza 3,5 miljonus rubļu, plāns tika izpildīts visos rādītājos. Arī 90.gados zvejas tradīcijas turpinājās, pašlaik Carnikavas novadā strādā divas zvejnieku brigādes – SIA “Leste” un SIA “Grif 93”. Nēģis ir galvenais zvejnieku barotājs un peļņas avots arī šodien. Tāpēc to Carnikavā godā un visādi izceļ, kopš 2015. gada Carnikavas nēģi iekļauti ES tradicionālo īpatnību un ģeogrāfiskās izcelsmes produktu.

Arvien populārāka šeit kļūst makšķerēšana, tāpēc 2015. gada ir dibināta "Carnikavas makšķerēšanas skola", apvienojot interesentus no Carnikavas novada.

Fotogalerija